Haikings Norvēģijā

Preikestolen hike

Preikestolen virsotnes augstākais punkts ir 604 metri virs Lysefjord ūdeņiem, uz kuru ved akmeņaina  taka, kas iet cauri mežam un vietām pāri purvam. Stāvs akmens kāpums uz augšu, purvains, mežains apvidus. Atsevišķos posmos ir izbūvētas koka dēļu laipas, kas padara šo taku par ļoti patīkamu pastaigu. Kāpums ir 350 metri un takas kopējais garums turp un atpakaļ kopā ir 10 kilometri, ko var veikt trīs līdz četras stundās.

Dabas ainavas šeit ir neaprakstāmi skaistas ne tikai gala punktā, bet arī pa ceļam uz to. Visapkārt vērojami kalni un ūdens. Piemērota sezona šim kalnu pārgājienam ir no aprīļa līdz septembrim. Šī taka būs pa spēkam arī bērniem, domāju, ka sākot no sešu gadu vecuma, jo pakāpieni ir diezgan augsti. Daudz cilvēku gāja kopā arī ar suņiem, kas liecina par to, ka šo taku ir iespējams veikt ikvienam ar puslīdz stabilu veselības stāvokli un normālu fizisko formu. Laikapstākļi kā jau kalnos - brīžiem uzlija lietus, uzpūta vējš, bet gaisa temperatūra jūlija beigās bija ap +14 grādiem. Noteikti nepieciešami ērti apavi un apģērbs, noderēs arī jaka, kas aiztur vēju un lietu, kas vairākas reizes uznāk un pāriet kāpiena laikā. 

Kjeragbolten hike

Kjeragbolten noteikti ir tehniski sarežģītākā kalnu taka no šīm trīs, ja tā būtu garāka, tad tā būtu arī pati grūtākā. Jāņem vērā, ka, lai to izietu, būs nepieciešams izmantot arī roku spēku, jo ir daudz vietu, kur jākāpj pa slīpu un samērā gludu akmens virsmu, turoties pie ķēžu trosēm. Kāpumi augšā un lejā kopā ir trīs - pirmais ir visstāvākais, otrais un trešais ir mazāk stāvi. Pēc tam, kad ir tikts pāri pēdējam, tad ir ļoti skaista pastaiga gandrīz līdz pašām beigām pa diezgan lēzenu segumu, kur liekas, ka esi nonācis pavisam citā pasaulē - visapkārt klints un zaļa sūna. Tikai jau tuvojoties pie paša akmens, pēdējais posms aptuveni 300 metru garumā, jāveic ejot pāri upei pa akmeņu krāvumiem, kur gan jābūt uzmanīgam, lai neiekristu ūdenī. Galā paveras fantastisks skats ar stāvu ūdenskritumu un iespēja arī uzkāpt uz slavenā starp divām klintīm iesprūdušā akmens, kas bija jādara ļoti uzmanīgi, jo tā virsma bija salijusi slapja un līdz ar to arī bija pietiekami slidena. 

Jārēķinās, ka laikapstākļi var nebūt tie labākie. Lai arī tas bija jūlija mēnesis, praktsiki visu ceļu līdz augšai lija lietus, pūta ļoti stiprs vējš un nepavisam nebija silts. Tādēļ ļoti labi noderēja termokrūzē līdzi paņemtā "Natēja" aromātiskā zāļu tēja, lai sasildītos kalna virsotnē. 

Obligāti ir nepieciešami neslīdoši apavi, vēju un lietu aizturoša jaka un noderēs arī cimdi, lai vieglāk būtu noturēties pie ķēžu trosēm. Kāpums ir 600 metri un augstākais punkts ir 1 110 metri. Pārgājiena garums ir 11 kilometri abos virzienos kopā. Lai veiktu šo kāpienu augšā un lejā, tas prasīs aptuveni četras līdz piecas stundas. Piemērota sezona šim pārgājienam ir no jūnija līdz septembrim.

Trolltunga hike

Trolltunga ir visgarākā no takām un prasa vislielāko izturību, lai to veiktu. Ierodoties autostāvvietā septiņos no rīta, bija sajūta, ka esam jau tur kādu laiku par vēlu, jo stāvvieta jau bija pilna ar mašīnām un cilvēki jau kāpa augšā. 

Kad ir noiets ceļš no stāvvietas trīs kilometru garumā kāpumā uz augšu, beidzot sākas arī 11 kilometrus garā pārgājiena taka līdz Trolltungai, tādēļ kopā iznāk noiet nevis 22 kilometrus, bet 28 kilometrus, kas nebūt nebija viegli pa kalnaino segumu. Sākums ir pārgājiena vieglākā daļa, kurā ir pat arī akmens līdzenumi un koka celiņi vietām. Trešajā un ceturtajā kilometrā ir ļoti stāvs un ilgs kāpiens uz augšu pa akmeņu krāvumiem. Man tas laikam bija viens no smagākajiem un nogurdinošākajiem posmiem. Protams, visas grūtības aizmirstas brīdī, kad veries elpu aizraujošajos skatos, sēžot uz "Troļļa mēles" :) 

Tā kā šī taka ir salīdzinoši gara un laikapstākļi pārgājiena laikā nav paredzami, tad pa ceļam uz galamērķi ir šādas divas viena no otras atstatus izvietotas glābšanās būdiņas, kur var patverties no vētras, kas, ja nu pēkšņi, sākas pārgājiena laikā.

Apaviem ir jābūt ļoti labiem, piemērotiem kāpšanai kalnos, kas nelaiž cauri ūdeni, ir ērti un izturīgi, jo būs jāiet gan pa dubļiem, gan pa sniegu un vietām arī cauri kalnu avotu ūdeņiem. No visām trīs takām šī man likās visskaistākā tieši paša ceļa ziņā līdz augšai - kalnu strauti un ezeri, ziedi un pasakainas ainavas visapkārt. 

Kāpums ir 1 000 metri, bet augstākais punkts 1 100 metri. Mums ceļu izdevās veikt tur un atpakaļ septiņās stundās un divdesmit minūtēs. Piemērota sezona šim pārgājienam ir no jūnija vidus līdz septembra vidum.